Nav jēga no studijām maģistrantūrā, jo tur māca to pašu, ko bakalauros

Jā un nē! Bakalaura studijas ir sākums jebkuras nozares izpētei, pamattēmu izpratnei un kompetenču iegūšanai, kas nepieciešamas darba tirgū. Savukārt maģistrantūras studijas ļauj iedziļināties, attīstīt sistēmisko domāšanu un iegūt plašāku izpratni par likumsakarībām, kas nozīmīgas konkrētajai nozarei. Ja bakalaura līmenī studējošais kļūst par nozares speciālistu, tad maģistrantūrā viņam tiek piedāvāta iespēja kļūt par ekspertu. 

Virspusēji aplūkojot studiju programmu saturu kādam varētu šķist, ka maģistrantūra neko jaunu nesola, taču šajā gadījumā velns slēpjas detaļās. Maģistrantūrā nereti atkārtojas studiju kursu nosaukumi, kādi tie bijuši bakalaura studijās, taču to ietvaros studējošie vairs neapgūst pamatjēdzienus vai vispārējās teorijas, bet gan atklāj specializēto teoriju nozīmi, analizē cēloņseku attiecības un starpdisciplināru skatījumu, attīsta zinātniski pētnieciskās kompetences un prasmi risināt dažādas nestandarta problēmas, pielietojot atbilstošu pētniecības metodoloģiju.

LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte maģistrantūrā piedāvā plašāku programmu klāstu, nekā bakalaura līmenī – ekonomiku, organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģiju, uzņēmējdarbības vadību, projektu vadību, cilvēkresursu vadību un ilgtspējīgas finanses.

Manā darbavietā maģistra diplomu nevienam nevajag

Iespējams, ka formāli tiešām nevienam citam, izņemot sevi pašu, nav vajadzīgs maģistra diploms un konkrētā darba paveikšanai ir pietiekami ar bakalaura studijās iegūtajām zināšanām, taču tieši aiz maģistra diploma paslēptās kompetences ir iemesls, kāpēc kāds cits iegūst iespēju pakāpties pa karjeras kāpnēm, nomainīt savu darbības nozari vai iegūt augstāku atalgojumu. Vai to nevēlas ikviens? 

Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā augstskolu absolventu monitoringā jau vairākus gadus vērojama tendence – jo augstāka iegūtā izglītība, jo augstākas specializācijas darbu darbinieks veic un augstāku atalgojumu iegūst. LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē šādus absolventu stāstus dzirdam ik gadu un saprotam, ka varbūt esošajā darbavietā nevienam nav vajadzīgs tavs maģistra diploms un kompetences, ko tas nes līdzi, bet kādā citā ieguldījums, ko esi veicis sevis attīstībā, tiks novērtēts.

Man jau pāri 30 un neviens budžeta vietu nedos

Studijām universitātē nav vecuma ierobežojuma, un iespēja pretendēt uz valsts finansētu studiju vietu jeb budžeta vietu ir ikvienam potenciālajam studentam. Ierobežojums attiecas tikai uz sākuma robežu – ir jābūt 18 gadus vecam. Savukārt augšējā vecuma robeža neeksistē un katram pašam ir jāizvērtē sava motivācija mācīties un apgūt ko jaunu. Mūsu fakultātē kopīgi darbojas gan nesen bakalaura studijas beiguši jaunieši, gan pieredzējuši profesionāļi, kam bakalaura studijas jau sen aiz muguras. Viņi visi tiek vērtēti tikai pēc studiju sasniegumiem un studē par valsts piešķirto finansējumu, ja vien ir pietiekams studiju vietu skaits. Turklāt šīs vecuma ziņā raibās studentu grupas ir liels ieguvums gan pašiem studentiem, gan mācībspēkiem, jo tajās vienmēr veidojas visinteresantākās diskusijas, idejas un sadarbības projekti.

Nevaru studēt, jo vidusskolu pabeidzu, kad vēl nebija centralizēto eksāmenu

Lai sāktu studijas maģistrantūrā, nav nepieciešams vidējās izglītības diploms, bet gan ir jāuzrāda iepriekš iegūtas augstākās izglītības diploms un tā pielikums. Līdz ar to centralizēto eksāmenu vērtējumi, kas iegūti absolvējot vidusskolu vai tehnikumu, maģistrantūras studijās nav nepieciešami. Tie ir svarīgi uzņemšanas konkursā bakalaura studiju programmās. Maģistra studijās LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē nepieciešams vidējais vērtējums, kāds iegūts bakalaura studijās, kā arī atsevišķos gadījumos jākārto iestājpārbaudījums, ja iepriekš iegūtā augstākā izglītība ir citā nozarē. 

Taču ja kāds vēlākajos dzīves posmos izlemj studēt bakalaura studijās un nav kārtojis centralizētos eksāmenus, jo tādi savulaik nav bijuši, tas nav šķērslis, jo uzņemšanas konkursā tie tiek aizstāti ar mācību priekšmetos iegūtajiem vērtējumiem, kas pieejami sekmju izrakstā. 

Augstskolās lekcijas notiek darbadienās, kad man ir jāstrādā

Jā, bakalaura studijās lekcijas tiešām tiek organizētas no pirmdienas līdz piektdienai, bet maģistrantūras nodarbības tiek organizētas citā laikā. Gandrīz visi LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē studējošie maģistranti jau ir uzsākuši savas profesionālās dzīves gaitas un ir strādājoši, līdz ar to neviens nevar apmeklēt lekcijas pirmdienas rītā vai trešdienas pēcpusdienā. Šis ir iemesls, kāpēc fakultāte jau vairāk kā desmit gadus maģistrantiem nodarbības organizē tikai nedēļas otrā pusē. Parasti maģistranti ierodas Jelgavā piektdienas pēcpusdienās un sestdienās. Turklāt viena no fakultātē īstenotajām programmām “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” pieejama nepilna laika studijās tālmācības formā, kas nozīmē, ka klātienē jāierodas tikai eksāmenu kārtošanas periodā divas reizes gadā. 

Ja vēlies atjaunināt savu profesionālo karjeru un pāriet citā līmenī, pievienojies LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes maģistrantu pulkam. Plašāka informācija par jauno maģistrantu uzņemšanu: https://www.lbtu.lv/lv/magistra-studijas.