Pārlekt uz galveno saturu

Jaunie pētnieki dalās ar idejām seminārā "Ierosme zinātnei – ideja, izaugsme un pēctecība"

Attēla autors: No LLU arhīva

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē (LBTU ESAF) 11. martā norisinājās profesoram Kazimiram Špoģim veltītais seminārs "Ierosme zinātnei – ideja, izaugsme un pēctecība". Semināra centrā bija jauno pētnieku pieredzes stāsti par pētniecības ideju rašanos, to attīstību un gūtajiem rezultātiem, uzsverot, cik nozīmīgi mūsdienās ir meklēt savu ierosmi zinātnei.

Seminārā referenti dalījās ar savām pētniecības idejām, atklājot gan pētījumu tematiku un galvenos secinājumus, gan arī ceļu, kā šīs idejas radušās un attīstījušās līdz konkrētiem pētījumiem. Savos ziņojumos viņi dalījās pieredzē par pētījumu sākumpunktu – jautājumiem, kas rosinājuši meklēt atbildes, izaicinājumiem pētniecības procesā un secinājumiem, kas gūti darba gaitā. Tādējādi seminārs šogad tematiski fokusējās uz zinātni kā nepārtrauktu ideju, meklējumu un atklājumu procesu. Prezentētie pētījumi apliecināja, ka nozīmīgas zinātniskas atziņas bieži sākas ar vienkāršu, bet spēcīgu ideju un vēlmi izprast sarežģītus procesus sabiedrībā, ekonomikā un citās jomās.

SIA "ASNS Ingredient" ražošanas vadītāja un maģistra studiju programmas "Uzņēmējdarbības vadība" absolvente, MBA Marta Rūtiņa-Rūtenberga seminārā prezentēja pētījumu "Zaļais spēks: kā zirņu pārstrāde iekaro tirgu ilgtspējīgā veidā". Savā referātā viņa pievērsās pākšaugu pārstrādes attīstības iespējām un ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē, analizējot arī zirņu produktu tirgus potenciālu. Pētījums aktualizēja pieaugošo interesi par augu izcelsmes produktiem un uzsver nepieciešamību attīstīt ilgtspējīgas pārstrādes pieejas.

Baltic Studies Centre pētnieks, Ph.D. Alessandro Monaco savā referātā "Heuristics, biases and risk regulation: the case of novel foods and GMOs in the EU" pievērsās tam, kā cilvēku uztvere, kognitīvie aizspriedumi un riska interpretācija ietekmē jaunu pārtikas produktu un ģenētiski modificēto organismu regulējumu Eiropas Savienībā. Pētnieks zinātni raksturo kā induktīvu un atkārtojošu procesu, kas nepārtraukti pilnveido mūsu izpratni par dažādām problēmām un palīdz pieņemt informētākus lēmumus politikas un regulējuma veidošanā.

Savukārt Mg. proj. mgmt. Marta Puriņa, kura 2026. gadā absolvēja maģistra studiju programmu "Projektu vadība", savā prezentācijā "Radošums kustībā: kā projektu vadība veido Latvijas radošo kvartālu dzīvi" analizēja radošo kvartālu attīstības dinamiku Latvijā. M. Puriņa uzsvēra, ka radošo iniciatīvu attīstībā būtiska loma ir pārdomātai projektu vadībai, kas palīdz savienot dažādas idejas, cilvēkus un resursus, radot vidi radošām un sociālām inovācijām. Viņasprāt, zinātne nozīmē ziņkārību un nepārtrauktu attīstību – vēlmi izprast pasauli un mijiedarbības starp dažādiem procesiem.

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" tirdzniecības direktore, MBA Inga Ansone seminārā prezentēja pētījumu "Mazs kristāls, liels tirgus: sāls nozares jaunākās tendences". Savā referātā viņa analizēja sāls tirdzniecības attīstības tendences Latvijā, uzsverot tirgus dinamiku un patēriņa paradumu ietekmi uz nozares attīstību. I. Ansone akcentēja, ka zinātne ir nozīmīgs virzītājspēks uzņēmējdarbības attīstībā – tā palīdz radīt jaunas idejas, tehnoloģijas un risinājumus, kas veicina ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Referentu prezentācijas apliecināja, ka nozīmīgi pētījumi bieži sākas ar vienkāršu, bet spēcīgu ideju un vēlmi izprast kādu aktuālu problēmu vai procesu. Seminārs uzsvēra, ka mūsdienās īpaši svarīgi ir meklēt savu ierosmi zinātnei – ideju, kas motivē pētīt, analizēt un radīt jaunas zināšanas.

Pasākums turpināja profesora Kazimira Špoģa iedibināto tradīciju iedvesmot jaunos pētniekus domāt patstāvīgi, meklēt jaunus risinājumus un attīstīt zinātnisko pēctecību. Viņa idejas par zinātnes nozīmi sabiedrības attīstībā joprojām ir aktuālas un turpina iedvesmot gan studentus, gan pētniekus.

Pievienots 16/03/2026