Filozofijas docētāji diskutē par kritiskās domāšanas filozofisko kritiku
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes Sociālo un humanitāro zinātņu institūta filozofijas mācībspēki, tiecoties iedibināt brīvas filozofiskas diskusijas tradīciju universitātē, 20. novembrī, ikgadējās UNESCO Pasaules filozofijas dienas ietvaros, tikās jau trešajā filozofiskajā sarunā "Kritiskās domāšanas filozofiska kritika".
Diskusijā tradicionāli piedalījās diskusiju idejas iniciatori: Dr. phil. Gunārs Brāzma, Mg. phil. Silva Poča, Dr. paed. Ērika Vugule, Dr. phil. Juris Vuguls un Dr. Phil. Voldemārs Bariss (vēl viens no diskusiju ierosinātājiem ir Dr. phil. Leonards Leikums). Diskusija iesākās ar J. Vuguļa pārdomām par brazīliešu pedagoga un filozofa Paulo Freires (Paulo Freire) darbu "Apspiesto pedagoģija", kurā viņš aplūkoja kritiskās domāšanas problemātiku un tās mācīšanas iespējas, G. Brāzma reflektēja par Džona Djūija (John Dewey) pārdomām par kritisko domāšanu, V. Bariss aplūkoja kritiskās domāšanas kā patstāvīgas domāšanas aspektus. Ē. Vugule atzīmēja kritiskās domāšanas mācīšanas principu iestrādi Skola 2030 mācību saturā, Aldis un Silva Barševski reflektēja par kritiskās domāšanas pieredzi mācību un vēstures procesos.
Iepriekšējās divas diskusijas, kas notika septembrī un oktobrī, norisinājās Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Pirmās sarunas tēma bija "Posthumānisms", kurā tika aplūkota humānisma būtība, tā cilvēkcentrētais ietvars, kā arī posthumānisma piedāvātie risinājumi humānisma krīzei – piemēram, transhumānisms, ekofilozofija, ekosofija un citas pieejas cilvēka dialoga veidošanai ar dabu un mākslīgo intelektu.
Otrās diskusijas tēma bija "Vēja parki Latvijas ainavā". Pasākumā papildu tradicionālajiem dalībniekiem piedalījās arī Ainavu arhitektūras institūta direktore, Dr. Kristīne Vugule. Diskusijā pārsprieda sabiedrībā aktuālu jautājumu par vēja parku (vai reālistiskāk būtu lietot jēdzienu "vēja fermas") ietekmi uz dabas ainavu, nepieciešamību definēt nacionālas nozīmes dabas ainavu objektus, kā arī tika apstrīdēts nospiedošais naratīvs no vēja parku būvniecībā ieinteresētajām pusēm par vēja parku noliedzējiem kā tumsonīgu publiku.
Filozofiskā diskusiju kultūra paredz, ka katra no diskusijā iesaistītajām pusēm ar argumentētu kritiku var pretendēt uz tuvošanos patiesībai. Turpmākās diskusijas tiks izziņotas un aicināti visi ieinteresētie tēmās un filozofiskās diskusijās.